Talsu sākumskola

TALSU NOVADA PAŠVALDĪBA

Talsu sākumskola

IEKŠĒJĀS KĀRTĪBAS NOTEIKUMI

(Talsos)

I Vispārīgie jautājumi

1. Talsu sākumskolas (turpmāk- Skola) Iekšējās kārtības noteikumi (turpmāk- Noteikumi) izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 54. panta otro punktu, Vispārējās izglītības likuma 10. panta trešās daļas otro punktu, Bērnu tiesību aizsardzības likumu, Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1338 "Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos" 3.5. un 6. punktiem, Ministru kabineta noteikumiem Nr. 277 "Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe un pirmās palīdzības pieejamība izglītības iestādēs" un Skolu nolikumu.

2. Noteikumi nosaka:

    2.1. skolēnu, viņu vecāku un citu personu rīcību skolā un tās organizētajos pasākumos;

    2.2. izglītības procesa organizāciju;

    2.3. skolēnu tiesības un pienākumus;

    2.4. atbildību par noteikumu neievērošanu;

3.Noteikumu ievērošana visiem skolēniem ir obligāta.

 

II Izglītības procesa organizācija

4. Mācību stundu sākums plkst. 8.30.

Skolas durvis tiek atvērtas ne vēlāk kā plkst. 7.50.

5. Skolēni skolā ierodas laikā, lai līdz mācību stundu sākumam būtu klasē vai nodarbību vietā.

6. Mācību un ārpusklases darbs skolā notiek saskaņā ar mācību stundu sarakstu un interešu izglītības nodarbību sarakstu.

7. Katra mācību stunda sākas ar zvanu.

8. Mācību stundas 1. - 6. klasēs notiek pēc klašu sistēmas ar izņēmumiem īpašos gadījumos (filmas skatīšanās, mūzika, mājturība, valodu dalīšana grupās u.c.). Šajos gadījumos kabinetu izkārtojumu nodrošina direktora vietnieks.

9. Par mācību stundu izmaiņām nākošajai dienia skolēnu informē klases audzinātājs.

10. Interešu izglītības, fakultatīvu un pagarinātās grupas nodarbības notiek pēc direktora apstiprināta nodarbību saraksta.

11. Klases pasākumu laikā par kārtību telpās atbild skolēni un klases audzinātājs. Pēc pasākuma klases telpu atstāj sakārtotu.

12. Skolēni uz ēdnīcu dodas skolotāja pavadībā. Ēdnīcā jāievēro kārtība, higiēnas prasības un ēšanas kultūra, kā arī saudzīga attieksme pret ēdnīcas inventāru.

 

II Skolēnu tiesības

Skolēniem ir tiesības:

13. Iegūt valsts un pašvaldības apmaksātu pamatizglītību.

14. Mācību un audzināšanas procesā brīvi izteikt un aizstāvēt savas domas un uzskatus, paust savu attieksmi par skolas darba organizāciju, izglītības procesu un izteikt priekšlikumus skolas dzīves pilnveidošanai.

15. Izglītības procesā izmantot skolas telpas, bibliotēku, mācību līdzekļus bez maksas.

16. Saņemt bezmaksas profilaktisko veselības aprūpi un neatliekamo medicīnisko palīdzību.

17. Saņemt no skolotājiem savlaicīgi informāciju par pārbaudes darbiem un citiem ar izglītošanos saistītiem jautājumiem.

18. Uz skolēna personiskās mantas aizsardzību skolā.

19. Uz dzīvībai un veselībai drošiem apstākļiem skolā un tās organizētajos pasākumos.

20. Uz netraucētu mācību darbu stundās un izvēlētajās ārpusstundu nodarbībās.

21. Iegūt kvalitatīvas zināšanas vispārizglītojošos priekšmetos, piedalīties fakultatīvajās un papildus nodarbībā, saņemt pedagogu konsultācijas.

22. Pārstāvēt skolu dažādu mērogu pasākumos, konkursos, olimpiādēs, iesaistīties skolēnu domē.

23. Saņemt motivētu savu zināšanu un uzvedības novērtējumu.

 

IV Pamudinājumu un apbalvojumu sistēma

Līmenis	Amatpersona	Kārtība, kādā izskata skolēnu apbalvošanu	Iespējamā rīcība
1	Priekšmeta skolotājs	Uzslava. Mutiska pateicība. Ieraksti dienasgrāmatās. Pateicība vecākiem. Pateicības, atzinības mācību priekšmetā/priekšmetos.	Rosina augstākiem apbalvojumiem.
2	Klases audzinātājs	Uzslava. Mutiska pateicība. Ieraksti dienasgrāmatās. Pateicība vecākiem. Atzinības raksts.	Rosina augstākiem apbalvojumiem.
3	Direktora vietnieki	Divas reizes gadā informatīvā biļetena izdošana. Atzinības par sasniegumiem mācību darbā, olimpiādēs, sportā, ārpusklases darbā. Olimpiāžu, konkursu uzvarētāju sveikšana. Sportā – atzinības raksti u.c.	Rosina augstākiem apbalvojumiem.
4	Direktors	Labāko 4., 5. un 6. klašu skolēnu un viņu skolotāju pieņemšana 1. Semestra beigās. Olimpiāžu uzvarētāju un viņu skolotāju apbalvošana mācību gada beigās.	Rosina augstākiem pašvaldības apbalvojumiem.
5	Pedagoģiskās padomes sēde	Ieraksti Goda grāmatā. Goda rakstu piešķiršana (tikai 9 un 10 balles – par izcilām sekmēm; 8, 9, 10 balles – par teicamām sekmēm).	Rosina pašvaldību apbalvot: 1. Uzvarētājus olimpiādēs; 2. Īpašos gadījumos.
6	Pašvaldība	Izskata jautājumu pilsētas domē.	Pašvaldības kompetencē.

 

V Skolēnu pienākumi

Skolēna pienākumi ir:

24. Mācīties atbilstoši savām spējām.

25. Ievērot Iekšējās kārtības noteikumus.

26. Ar cieņu izturēties pret valsti un sabiedrību, valsts un skolas simboliku, atribūtiku.

27. Saudzēt skolas vidi.

28. Ievērot pārējo skolēnu tiesības uz netraucētu izglītības ieguvi.

29. Ievērot ugunsdrošības, ceļu satiksmes noteikumus un drošības tehnikas noteikumus mācību priekšmetu kabinetos, sporta nodarbībās un sacensībās, ekskursijās un skolas organizētajos pasākumos.

30. Precīzi izpildīt prasības ārkārtas situācijās.

31. Apmeklēt visas mācību sarakstā paredzētās mācību stundas, līdzi ņemto skolotāja noteiktos mācību līdzekļus un dienasgrāmatu.

32. Skolā ierasties savlaicīgi, bet ne ātrāk kā 30 minūtes pirms nodarbību vai mācību stundu sākuma.

33. Skolā jāierodas skolas formā, virsdrēbes jāatstāj garderobē, jānomaina ielas apavi.

Ikdienas forma - veste, polo krekls vai sarafāns. Svētku forma - veste vai sarafāns, kaklsaite, balts krekls vai blūze, tumšas bikses vai svārki.

34. Mācību stundās un nodarbībās izpildīt skolotāja norādījumus un uzdevumus.

35. Ievēro drošības noteikumus mācību kabinetos (informātikas, amatu mācības, mājturības kabinetos, aktu un sporta zālē).

36. Uz sporta stundām ierasties sporta apģērbā un sporta apavos (atbilstoši paredzētajām nodarbībām telpā un laukā). Skolēni, kuri atbrīvoti no fiziskās slodzes, piedalās stundā un izpilda skolotāja norādījumus.

37. 1.-6. klašu skolēni starpbrīžos, pirms un pēc mācību stundām atrodas savās klasēs vai skolas pagalmā (asfaltēties celiņi, sporta taka, sporta laukums).

38. Uz pusdienām doties paredzētajā laikā kopā ar klases audzinātāju.

39. Mācību stundu, nodarbību un strapbrīžu laikā aizliegts lietot mobilos telefonus (tiem jābūt izslēgtā stāvoklī). Skolotājs nav materiāli atbildīgs par skolēnu mobilajiem telefoniem.

40. Aizliegts lietot necenzētus vārdus un izteicienus, pielietot vardarbību (fiziski, emocionāli un psiholoģiski ietekmēt, pazemot skolēnus, skolotājus un skolas darbiniekus), huligāniski uzvesties.

41. Ziņot jebkuram skolotājam, direktora vietniekam vai direktoram par nepiederošu personu atrašanos skolā vai tās teritorijā.

 

VI Atbildība par Iekšējās kārtības noteikumu neievērošanu

42. Par Iekšējās kārtības noteikumu neievērošanu skolēniem var piemērot šādus disciplinārsodus:

       42.1. mutisks aizrādījums;

       42.2. rakstiska piezīme dienasgrāmatā;

       42.3. rakstisks ziņojums vecākiem;

       42.4. piezīme direktora rīkojumā.

43. Par skolas īpašuma un citu personu mantu bojāšanu skolēns un viņa vecāki ir pilnā apmērā materiāli atbildīgi par zaudējumu, kas skolēna vainas dēļ nodarīts skolai. Par nodarījumu skolēns sniedz rakstisku paskaidrojumu, kurš glabājas skolēna personas lietā.

44. Gadījumos, kad ir aizdomas par narkotisko, psihotropo, toksisko vielu un alkohola lietošanu, skola ziņo vecākiem un ātrai medicīniskai palīdzībai.

45. Gadījumos, kad ir aizdomas par pielietoto vardarbību, administratīvi vai krimināli sodāmiem pārkāpumiem, skola nekavējoties ziņo tiesībsargājošām iestādēm.

	Amatpersona	Kārtība, kādā izskata skolēnu pienākumu nepildīšanu	Iespējamā rīcība
1	Priekšmeta skolotājs	Mutisks aizrādījums. Individuālas pārrunas.	Priekšmeta skolotājs informē klases audzinātāju. Ieraksts skolēna dienasgrāmatā.
2	Klases audzinātājs	Individuālas pārrunas. Pārrunas klases kolektīvā. Ieraksti dienasgrāmatā.	Ieraksti dienasgrāmatā. Rakstisks ziņojums vecākiem (dienasgrāmatā, vēstule). Saruna klātienē – klases audzinātājs + priekšmeta skolotājs + vecāks.
3	Direktora vietnieki	Jautājumu izskata mazajā pedagoģijas padomes sēdē. Jautājumu risina sociālais pedagogs.	Mazajā pedagoģiskās padomes sēdē var izteikt aizrādījumu vai rājienu. Rakstiski protokolēts pārkāpums un lēmums (uzglabājams skolēna personas lietā).
4	Direktors	Jautājumu izskata pie direkotra kopā ar klases audzinātāju vai priekšmeta skolotāju un viņa vecākiem.	Rakstiski protokolēts pārkāpums un lēmums (glabājas skolēna personas lietā). Līguma noslēgšana starp skolu, skolēnu un viņavecākiem par konkrēti veicamo darbību un lēmumu izpildi.
5	Pedagoģiskās padomes sēde	Izskata jautājumu un ierosina izskatīšanai pašvaldības bāriņtiesā.	Rakstiski protokolēts pārkāpums un lēmums.
6	Pašvaldība	Izskata jautājumu bāriņtiesā.	Pašvaldības kompetencē.

 

VII Kārtība, kādā skolēni tiek iepazīstināti ar Iekšējās kārtības noteikumiem

46. Klases audzinātājs iepazīstina skolēnus ar skolas Iekšejās kārtības noteikumiem otrajā skolas dienā. Iekšējās kārtības noteikumi tiek pārskatīti un pārrunāti papildus pēc vajadzības, ja radusies iekšējās kārtības pārkāpumu situācija. Par noteikumu pārrunāšanas faktu skolotājs veic ierakstu klases žurnālā, skolēni parakstās par to ievērošanu.

47. Mājturības, sporta, mūzikas un informātikas skolotājs iepazīstina ar kārtības noteikumiem kabinetā I semestra pirmās mācību stundas laikā. Par noteikumu pārrunāšanas faktu skolotājs veic ierakstu klases žurnālā, skolēni parakstās par to ievērošanu.

48. Pirms došanās klases ekskursijās, izbraukumos vai pārgājienos, uz masu pasākumiem grupas vadītājs instruē skolēnus par kārtības noteikumiem pasākumā. Par noteikumu pārrunāšanas faktu skolotājs veic ierakstu klases žurnālā, skolēni parakstās par to ievērošanu.

49. Par pirmās palīdzības sniegšanu skolēnu informē klases audzinātājs sadarbībā ar skolas medicīnas māsu vai citu pieaicinātu profesionālu personu, ne retāk kā vienu reizi gadā. Par noteikumu pārrunāšanas faktu skolotājs veic ierakstu klases žurnālā, skolēni parakstās par to ievērošanu.

50. Par ugunsdrošību skolēnus informē klases audzinātājs vai profesionāla amatpersona ne retāk kā vienu reizi gadā.  Par noteikumu pārrunāšanas faktu skolotājs veic ierakstu klases žurnālā, skolēni parakstās par to ievērošanu.

51. Par elektrodrošību skolēnus informē klases audzinātājs vai profesionāla amatpersona ne retāk kā vienu reizi gadā.  Par noteikumu pārrunāšanas faktu skolotājs veic ierakstu klases žurnālā, skolēni parakstās par to ievērošanu.

52. Vismaz vienu reizi gadā skolēnu drošības instrukcijās jāiekļauj informācija:

Par rīcību nestandarta situācijās,

Par ceļu satiksmes drošību,

Par drošību uz ledus,

Par drošību uz ūdens un ūdenī,

Par darba drošību veicot praktiskos darbus.

 

VII Grozījumi Iekšējās kārtības noteikumos

53. Prozījumus un papildinājumus noteikumos var ierosināt direktors, skolēnu padome, pedagoģiskā padome, skolas vecāku dome, skolas dibinātājs.

54. Grozījumus un papildinājumus noteikumos apstiprina direktors.

 

 

Direktore               Raimonda Belicka

2011. gada 29. augustā

TALSU NOVADA PAŠVALDĪBA

Talsu sākumskola

(Talsos)

 

SKOLĒNU ZINĀŠANU UN SASNIEGUMU

VĒRTĒŠANAS REGLAMENTS

1. Vispārīgie jautājumi:

1.1. skolēnu zināšanu un sasniegumu vienota vērtēšanas kārtība tiek veidota saskaņā ar Izglītības likumu (Saeima 29.10.1998. likums), Vispārējās izglītības likumu (Saeima 10.06.1999. likums), MK 2006. gada 19. decembra noteikumiem Nr. 1027 ,,Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem”, Ministru kabineta 2008. gada 2. septembra noteikumiem Nr. 715 ,, Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem”, MK 2005.gada 1. novembra noteikumiem Nr. 822 „Noteikumi par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs (izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes), IZM apstiprināto izglītības programmu paraugiem;

1.2. vērtēšanas reglaments jāievēro visiem skolas pedagogiem visos mācību priekšmetos;

1.3. ar vērtēšanas reglamenta saturu un metodēm jāiepazīstina visi skolas pedagogi, skolēni un viņu vecāki; par to atbildīgi direktora vietnieks izglītības jomā un klases audzinātāji;

1.4. vērtēšanas reglamenta prasības ir vienādas visām izglītības programmām, mācību priekšmetiem un visiem skolotājiem Talsu sākumskolā.

2. Mērķis - nodrošināt izglītojamo vērtēšanas kvalitāti Talsu sākumskolā atbilstoši Valsts pamatizglītības standartu prasībām.

3. Mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni:

3.1. skolēnu mācību sasniegumi tiek vērtēti daudzpusīgi un objektīvi, lai realizētu:

3.1.1. prasību atklātības un skaidrības principu, kontrolējot mācību priekšmeta standartā noteikto obligātā mācību satura pamatprasību apguvi;

3.1.2.pozitīvo sasniegumu summēšanas principu, reģistrējot pozitīvos sasniegumus visos mācību sasniegumu vērtēšanas līmeņos - zināšanu iegaumēšanas un sapratnes, to lietošanas un patstāvīgas produktīvas darbības līmenī;

3.1.3. vērtējuma atbilstības principu, dodot skolēnam iespēju apliecināt savas zināšanas, prasmes un attieksmes visiem izziņas līmeņiem atbilstošos uzdevumos, jautājumos, piemēros un situācijās. Pārbaudes darba organizācija nodrošina adekvātu un objektīvu vērtējumu;

3.1.4. vērtējuma noteikšanai izmanto vērtēšanas metodisko paņēmienu dažādības principu, izmantojot pārbaudes rakstos, praktiski, mutiski un kombinēti, individuālo un grupas sasniegumu vērtēšanu un dažādus pārbaudes darbus (piemēram, diagnosticējošie darbi, kontroldarbi, praktiskie darbi, projektu darbi, ieskaites);

3.1.5. vērtēšanas regularitātes principu, lai pārliecinātos par izglītojamā iegūtajām zināšanām, prasmēm, attieksmēm un pilnveidotu turpmāko izglītības procesu;

3.1.6. vērtējuma obligātuma principu, izvirzot prasību, lai skolēns iesaistītos mācību procesā un iegūtu savām spējām atbilstošu vērtējumu visos skolas un valsts noteiktajos pārbaudes darbos, izņemot tos mācību priekšmetus un valsts pārbaudījumus, no kuriem izglītojamais atbrīvots.

3.2. vērtētājs var būt:

3.2.1. pats skolēns, klasesbiedri, skolotājs (iekšējā vērtēšana);

3.2.2. skolas administrācija, eksperti, valsts un pašvaldības institūcijas (ārējā vērtēšana);

3.3. vērtēšana ir integratīva mācību procesa sastāvdaļa, tāpēc veicama visā mācību laikā, izvēloties piemērotāko:

3.3.1. vērtēšanas vietu mācību procesā (ievadvērtēšana, kārtējā vērtēšana, nobeiguma vērtēšana);

3.3.2. vērtēšanas mērķi (diagnosticējošā vērtēšana, veidojošā jeb formatīvā vērtēšana, apkopojošā jeb summatīvā vērtēšana);

3.3.3. vērtēšanas norises veidu (mutvārdos, rakstos vai kombinēti - rakstos un mutvārdos, rakstos un praktiski u. tml.);

3.3.4. vērtēšanas saturu (zināšanu, prasmju, sasniegumu, kompetences vērtēšana);

3.3.5. vērtējumu un tā atspoguļošanas veidu;

3.3.6. vērtēšanu var organizēt, izmantojot dažādus metodiskos paņēmienus, tie ir aprakstīti mācību priekšmeta programmā.

 

                       

3.4. lai daudzpusīgi un maksimāli objektīvi novērtētu katra skolēna izglītotības līmeni, vērtējumam jāatspoguļo gan apgūto zināšanu apjoms, gan iegūtās prasmes, gan skolēna attieksme pret izglītošanos, gan arī katra skolēna individuālā attīstības dinamika. Katrā izglītības posmā šo komponentu īpatsvars vērtējumā ir atšķirīgs. Tā, piemēram, 1.-3. klasē daudz svarīgāk ir veidot skolēnos pareizu mācīšanās motivāciju, apgūt nepieciešamās garīgās darbības prasmes, vērot katra skolēna attīstības dinamiku, nevis vērtēt tikai iegūto zināšanu apjomu. Pārbaudīt un novērtēt visus izglītības kvalitātes komponentus var tikai skolotājs, kas ikdienā darbojas klasē, un arī paši skolēni savstarpējā novērtējumā un pašnovērtējumā. Pārbaudes darbos var novērtēt tikai zināšanas un prasmes.

 

4. Vērtēšanas veidi:

 

Pēc mērķa (kāpēc)	Pēc vietas mācību procesā (kad)
1. Diagnosticējošā vērtēšana (i/ni) 2. Formatīvā (attīstošā) vērtēšana (i/ni) 3. Summatīvā (apkopojošā) vērtēšana (vērtējums ballēs)	1. Ievadvērtēšana 2. Kārtējā vērtēšana 3. Nobeiguma vērtēšana

 

4.1. vērtēšanas iedalījums pēc mērķa:

4.1.1. diagnosticējošā vērtēšana – to izmanto pirms mācību kursa uzsākšanas vai mācību kursa laikā, lai noskaidrotu: skolēna zināšanu līmeni, tēmas izpratni, skolēna spējas, skolēna prasmes;

4.1.2. formatīvā vērtēšana - parasti veic mācību kursa laikā, lai gūtu informāciju par mācīšanos un izmantotu to mācību uzlabošanai, sekmētu skolēnu mācīšanās progresu: lai izprastu mācību procesu klasē, lai nodrošinātu pastāvīgu atgriezenisko saiti, lai pilnveidotu skolēna zināšanas un prasmes, lai precīzāk norādītu uzdevumu jomas, kur skolēniem veicas un kur nepieciešams uzlabojums;

4.1.3. summatīvā vērtēšana - veic mācību noslēguma posmā, lai novērtētu kopējo situāciju vai sasniegumus, koncentrējot uzmanību uz vispārīgām prasmēm un zināšanām: lai nodrošinātu atgriezenisko saiti attiecībā uz sasniegtajiem mācību mērķiem un uzdevumiem, lai noskaidrotu mācību procesā notiekošo, lai iegūtu informāciju lēmuma pieņemšanai par savu un skolēna darbu, lai noteiktu, kādā mērā skolēns sasniedzis mācību mērķi. Summatīvās vērtēšanas mērķis nav noskaidrot, ko skolēns nezina un neprot, bet apkopot informāciju, lai noteiktu, ko viņš zina un prot;

4.2. vērtēšanas iedalījums pēc vērtēšanas vietas mācību procesā:

Ievadvērtēšana	Kārtējā vērtēšana	Nobeiguma vērtēšana
Diagnosticējošā vērtēšana, mācības uzsākot.	Nepārtraukta vērtēšana (formatīvā, summatīvā) mācību procesa laikā.	Ieskaites–sasniegtā rezultāta summatīvais vērtējums.

 

4.2.1. ievadvērtēšana - mācību procesa sākumā pirms temata vai mācību priekšmeta apguves, nosakot skolēna zināšanu un prasmju apguves līmeni, lai pieņemtu lēmumu par turpmāko mācību procesu. Ievadvērtēšanai var būt dažādi uzdevumi: noskaidrot sākotnējo situāciju (ko skolēns zina/nezina, ko prot/neprot), veidot skolēnu mācību motivāciju (vēlēšanos uzzināt, iemācīties), izvirzīt tālākās darbības mērķus, secināt, vai plānotais atbilst skolēnu interesēm, konstatēt, kā skolēns jūtas, uzsākot mācības;

4.2.2. kārtējā vērtēšana - notiek mācību procesa laikā, nosakot skolēna mācību sasniegumus, lai tos uzlabotu un saskaņotu mācību procesa norises, mācību mērķa un izmantoto mācību metožu savstarpējo atbilstību, kā arī veicinot skolēna pašnovērtēšanas un savstarpējās vērtēšanas prasmes un atbildību. Kārtējai vērtēšanai var būt dažādi uzdevumi: noskaidrot, cik intensīvi notiek mācību process, noskaidrot, ko skolēni konkrētajā brīdī zina/prot, noskaidrot, kas, cik daudz vēl jāmāca, noskaidrot, cik efektīva ir izraudzītā mācību metode, paņēmiens, sagatavot skolēnus turpmākam vērtēšanas procesam, nostiprināt skolēnu mācību motivāciju, secināt, kāda konkrēta palīdzība skolēnam vajadzīga;

4.2.3. nobeiguma vērtēšana, nosakot skolēna zināšanu un prasmju apguves līmeni, kā arī skolēna produktīvās darbības prasmes temata vai loģiskas temata daļas, semestra, mācību gada nobeigumā. Nobeiguma vērtēšanu veic pēc noteiktajiem kritērijiem. Nobeiguma vērtēšanu veic, lai sasniegtu šādus mērķus: lai secinātu, kāds ir skolēnu sasniegumu līmenis, lai novērtētu mācību procesā apgūto zināšanu, prasmju un attieksmju kopumu, lai fiksētu katra skolēna sasniegumus dinamikā, lai novērtētu skolotāja darba efektivitāti, lai salīdzinātu skolēna sasniegumus ar mācību priekšmeta standarta vai programmas prasībām.

 

5. Izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšana:

5.1. izglītojamā mācību sasniegumus 1.klasē vērtē aprakstoši. Tas ir īss mutisks un rakstisks vērtējums par izglītojamā mācību darbību, mācīšanās stilu, saskarsmes un sadarbības prasmēm, attieksmi pret mācībām un mācību sasniegumu attīstības dinamiku:

5.1.1. 1.klasē vērtēšana notiek saskaņā ar vispārējām prasībām. Tiek vērtētas izglītojamo zināšanas, prasmes un attieksmes saskaņā ar attiecīgā mācību priekšmeta standartu visos mācību priekšmetos;

5.1.2. mācību sasniegumi tiek vērtēti aprakstoši visos mācību priekšmetos, izsakot īsā, koncentrētā mutvārdu vai rakstveida formā. Klases žurnālā vērtējumu izsaka, izmantojot šādus apzīmējumus: “ X “- apguvis, “ / “- daļēji apguvis, “ – “- vēl jāmācās;

 

5.2. izglītojamā mācību sasniegumus 2. un 3. klasē matemātikā un latviešu valodā vērtē 10 ballu skalā, pārējos mācību priekšmetos izglītojamā mācību sasniegumus vērtē aprakstoši un izmantojot apzīmējumus “ X “- apguvis, “ / “- daļēji apguvis, “ – “- vēl jāmācās.

5.3. izglītojamā mācību sasniegumus 4.–6. klasē vērtē 10 ballu skalā;

5.4.. Mācību sasniegumu vērtējumu fiksācija liecībās:

5.4.1. 1. klasē semestru vērtējumu veic aprakstoši;

5.4.2. 2. un 3.klasē liecībā katra semestra beigās matemātikā un latviešu valodā liek vērtējumu ballēs. Pārējos priekšmetos katra semestra beigās ieraksta mācīto un pārbaudīto prasmju vērtējumu „jā”, „daļēji”, „jāmācās” un fiksē tās prasmes un zināšanas, kuras konkrēti tika apgūtas, rakstot vērtējumu „jā”, „daļēji”, „jāmācās”. Citas prasmes un zināšanas, kas netiek mācītas un pārbaudītas, netiek vērtētas un fiksētas;

5.4.3. 4. – 6. klasē semestru un gada vērtējumu liek ballēs.

6. Mācību sasniegumu vērtējums 10 ballu skalā:

6.1. mācību sasniegumu vērtējumu 10 ballu skalā veido šādi kritēriji: iegūto zināšanu apjoms un kvalitāte; iegūtās prasmes un iemaņas;

6.2. izglītojamā mācību sasniegumus mācību priekšmetā izsaka 10 ballu skalā (10 - „izcili”, 9 - „teicami”, 8 - „ļoti labi”, 7 - „labi”, 6 - „gandrīz labi”, 5 - „viduvēji”, 4 - „gandrīz viduvēji”, 3 - „vāji”, 2 - „ļoti vāji”, 1 - „ļoti, ļoti vāji”). Kārtējā pārbaudē, kurā nav iespējams mācību sasniegumu vērtējums atbilstoši 10 ballu skalai, pedagogs mācību sasniegumus var vērtēt ar „ieskaitīts” vai „neieskaitīts”;

6.3. nosakot vērtējumu 10 ballu skalā, kritēriji tiek izvērtēti kopumā:

6.4. 9 un 10 balles izglītojamais iegūst, ja:

6.4.1. ir apguvis zināšanas un prasmes tādā līmenī, ka mācību saturu uztver, iegaumē, reproducē, to izprotot, kā arī spēj to patstāvīgi izmantot jaunu zināšanu apguvei un radošu uzdevumu risināšanai;

6.4.2. prot risināt dažādas problēmas, saskatīt un izskaidrot likumsakarības;

6.4.3. spēj patstāvīgi izteikt savu viedokli, definēt vērtējuma kritērijus, paredzēt sekas;

6.4.4. prot cienīt un novērtēt atšķirīgu viedokli, veicina sadarbību mācību problēmu risināšanā;

6.5. 6, 7 un 8 balles izglītojamais iegūst, ja:

6.5.1. spēj reproducēt mācību saturu pilnā apjomā, to izprotot, saskata likumsakarības un problēmas, atšķir būtisko no mazsvarīgā;

6.5.2. prot izmantot zināšanas un prasmes pēc parauga, analoģijas vai pazīstamā situācijā, veic tipveida un kombinētus mācību uzdevumus;

6.5.3. mācību priekšmeta satura pamatjautājumos pauž personisko attieksmi konstatācijas līmenī;

6.5.4. ieguvis attīstītu sadarbības un saziņas prasmi;

6.6. 4 un 5 balles izglītojamais iegūst, ja:

6.6.1. ir iepazinis norādīto mācību saturu, prot atšķirt būtisko no mazsvarīgā, zina un var definēt jēdzienus, galvenos likumus, var formulēt atpazīšanas noteikumus, risina tipveida uzdevumus;

6.6.2. mācību priekšmeta saturu izklāsta pietiekami skaidri un saprotami;

6.6.3. mācībās izmanto tradicionālas izziņas metodes, izpildot pedagoga norādījumus;

6.6.4. ir apguvis sadarbības un saziņas prasmi;

6.7. 1, 2 un 3 balles izglītojamais iegūst, ja:

6.7.1. spēj mācību saturu tikai uztvert un atpazīt, bet iegaumē un reproducē nepietiekamu apgūstamā satura apjomu (mazāk nekā 50 %), veic primitīvus uzdevumus tikai pēc parauga labi pazīstamā situācijā, bez kļūdām veic tikai daļu uzdevumu;

6.7.2. mācību saturu izklāsta, bet citiem nesaprotami, reti atšķir būtisko no mazsvarīgā;

6.8. izglītojamā mācību sasniegumu vērtējumu mācību priekšmetā 10 ballu skalā atbilstoši šiem noteikumiem, mācību priekšmeta standartam, kā arī mācību priekšmeta programmai konkrētā klasē detalizētāk nosaka mācību priekšmeta pedagogs.

7. Vērtējuma atspoguļošanas kārtība ballēs atbilstoši valsts standartam visiem valsts pārbaudes darbiem (mutiskajiem, rakstu), kas tiek novērtēti ballēs, izstrādāta vērtēšanas skala. To var ņemt vērā, izstrādājot nobeiguma pārbaudes darbus pamatskolā.

 

 

8. Vērtējuma i/ni lietošana:

8.1. i/ni – formatīvais vērtējums;

8.2. ar i/ni tiek vērtēti mājas darbi, diagnosticējošie darbi, grupu darbi, praktiskie darbi, kļūdu labojumi, atsevišķu prasmju apguve;

8.3. i – ja skolēns mācību vielu apguvis atbilstoši izvirzītajiem mērķiem un kritērijiem. Tas nav vērtējums virs 4 ballēm, bet gan apliecinājums, ka mācītais apgūts. Ir jāizpilda noteikts darba apjoms, lai dabūtu i. Darbu vērtē pēc grūtības pakāpes, to nosaka priekšmeta skolotājs, pirms darba rakstīšanas par nosacījumiem informējot skolēnus;

8.4. ni – 1) ja darbs norakstīts, 2) izpildīts pareizi mazāk par skolotāja iepriekš noteikto, 3) nav ievērota rakstu darbu kultūra;

8.5. skolotājs, semestra sākumā par to informējot skolēnus, var summēt visus patstāvīgos darbus (vērtējamus ar i/ni) un semestra beigās šos vērtējumus pārvērst atzīmē.

9. Apzīmējums „nv” tiek noteikts šādos gadījumos:

9.1. pārbaudes darbā – ja skolēns nav ieguvis vismaz 1 punktu vai nav iesniedzis darbu laikā vispār;

 

10. Vērtēšana notiek pēc skolēniem skaidriem un saprotamiem kritērijiem, kuri ir iepriekš savlaicīgi zināmi.

11. Vērtēšanas biežums:

11.1. formatīvo vērtējumu skaitu mēnesī nosaka attiecīgā mācību priekšmeta skolotājs

 

13. Pārbaudes darbu vērtēšana:

13.1. skolēnu sniegumu var vērtēt, pārbaudot to rakstos, mutvārdos, praktiski vai kombinēti (mutiski un rakstiski);

13.2. pārbaudes darbs dod iespēju izvērtēt skolēna sniegumu attiecībā pret valsts standarta prasībām, izsakot to noteiktā vērtējumā (aprakstoši, ballēs), vai salīdzināt skolēnu sniegumus savstarpēji (vērtējums līmeņos);

13.3. pārbaudes darbā tā veidotājs ietver dažāda veida uzdevumus (objektīvi vērtējamus – ar vienu pareizu atbildi, un subjektīvi vērtējamus – iespējamas dažādas skolēnu atbildes, kuru vērtējums atkarīgs no izstrādātajiem kritērijiem);

13.4. pārbaudes darbi ir svarīgākais vērtēšanas veids, kurš nosaka katra semestra un mācību gada skolēnu mācību sasniegumu vērtējumu;

13.5. pārbaudes darbi ir vērtējami tikai 10 ballu sistēmā un “ X “- apguvis, “ / “- daļēji apguvis, “ – “- vēl jāmācās attiecīgajās klasēs un priekšmetos, kurus nevērtē 10 ballu skalā;

13.6. pārbaudes darbu vērtēšana tiek veikta pēc punktiem un procentiem saskaņā ar tabulu, kura ir 1. pielikumā;

13.7. valsts pārbaudes darbu norises kārtību, prasības nosaka ārējie normatīvie dokumenti;

13.8. ja skolēns objektīvu iemeslu dēļ nav rakstījis kontroldarbu – skolotājs dod iespēju kontroldarbu uzrakstīt, nosakot laiku, kad tas jāizdara. Ja skolēns nav veicis pārbaudes darbu skolotāja noteiktajā laikā, skolotājs žurnālā ieraksta apzīmējumu „nv”. Vecāki pirms pārbaudes darba par skolēna nepiedalīšanos tajā informē klases audzinātāju;

13.9. ja skolēns nav kārtojis pārbaudes darbu neattaisnotu iemeslu dēļ – skolotājs žurnālā ieraksta apzīmējumu „nv”. Pēc skolotāja ieskatiem, skolēnam var tikt dota iespēja pārbaudes darbu uzrakstīt skolotāja noteiktajā laikā;

 

14. Gada noslēguma pārbaudes darba ieplānošana, vērtēšana un vērtējuma fiksācija 3., 6., klasē nevar būt mācību priekšmetos, kuros ir valsts pārbaudes darbs.

 

15. Mājas darbu un pierakstu burtnīcu vērtēšana:

15.1. mājas darbu izpildes regularitāte, īpaši skolēniem ar mācīšanās grūtībām, ir obligāti fiksējama atsevišķā lapā klases žurnālā matemātikā un valodu mācību priekšmetos. Pārējos mācību priekšmetos vērtēšana tiek saskaņota Metodiskajā komisijā un klases žurnālā var nebūt fiksējama;

15.2. pierakstu burtnīca (pierakstu klade) vērtējama ar i/ni Skolotājs mācību gada sākumā vai semestra sākumā informē skolēnus par šādu burtnīcu iekārtošanu un vērtēšanu;

15.3. mājas darbus uzdod regulāri. Nākamajā stundā, ja nepieciešams, mājas darbu analizē, atbild uz skolēnu jautājumiem;

15.4. mājas darbus vērtē ar i/ni atbilstoši grūtības pakāpei. Skolotājs pirms vērtēšanas informē par vērtēšanas principiem.

16. Vērtējuma uzlabošana:

16.1. skolotājs var ļaut skolēnam uzlabot sava darba vērtējumu;

16.2. vērtējumu iespējams uzlabot kārtējā pārbaudes darbā un ikdienas darbā. Semestra un gada nobeiguma pārbaudes darba vērtējuma uzlabošana nav paredzēta. Vērtējuma uzlabošanu gadā nosaka ārējie normatīvie akti;

16.3. ja skolēns ir saņēmis vērtējumu mazāku par „4” vai apzīmējumu „nv”, vai dažādu iemeslu dēļ nav veicis pārbaudes darbu, viņš var iegūt vai uzlabot vērtējumu skolotāja noteiktajā laikā. Uzlabotais vai iegūtais vērtējums ir fiksējams klases žurnālā noteiktajā kārtībā. Uzlabotais vērtējums tiek ņemts vērā semestra mācību sasniegumu vērtējumā. Uzlabotais vērtējums nav vēlreiz uzlabojams.

17. Vērtēšanas fiksācija un izziņošana skolēniem:

17.1. mācību stundā skolēna vērtējums tiek fiksēts tajā pašā mācību stundā un nekavējoši tiek darīts zināms un pamatots skolēnam, tiek veikts ieraksts skolēna dienasgrāmatā, īpaši skolēniem ar mācīšanās grūtībām;

17.2. pārbaudes darba vērtēšana tiek veikta 5 darba dienu laikā un tajā pašā dienā vērtējums ierakstāms klases žurnālā, ierakstot arī pārbaudes darba nosaukumu;

17.3. vērtējums pārbaudes darbā skolēnam tiek darīts zināms nākamajā mācību stundā, kura seko pēc vērtējuma fiksācijas žurnālā;

17.4. uzlabotais vērtējums tiek fiksēts e-žurnālā.

18. Semestra un gada vērtējums:

18.1. semestra vērtējums veidojas vismaz no trīs vērtējumiem ballēs;

18.2. skolotājs var samazināt semestra vērtējumu, ja skolēns semestrī pārbaudes darbā ir saņēmis „nv”;

18.3. ja nav vērtējuma vienā semestrī, skolotājs, izliekot gada vērtējumu, ņem vērā skolēna attieksmi pret mācību darbu un izliek gadā otra semestra vērtējumu, ņemot vērā skolēna attieksmi un mācīšanās dinamiku, vērtējumu samazinot vai nesamazinot;

18.4. izliekot semestra atzīmi, skolotājs var ņemt vērā arī mājas darbu pildīšanas regularitāti un kvalitāti, semestra sākumā par to informējot skolēnus;

18.5. semestra mācību sasniegumu vērtējums, fiksācija ballēs, veidojas ne tikai no vidējā aritmētiskā, kuru aprēķina pēc pārbaudes darbu skaita attiecīgajā semestrī, bet arī ņemot vērā skolēna attieksmi pret mācību darbu un mācību sasniegumu dinamiku. Skolotāja vērtējums nedrīkst atšķirties no vidējā aritmētiskā vērtējuma vairāk kā par vienu balli, šai atšķirībai jābūt pamatotai;

18.6. vērtējumu gadā 3. un 6. klasē izliek, papildus ņemot vērā valsts pārbaudījuma vērtējumu;

18.7. vērtējumu gadā visās klasēs (izņemot 3. un 6. klasi) izliek, ņemot vērā pirmā un otrā semestra vērtējumu, kā arī mācību gada nobeiguma pārbaudes darba vērtējumu.

19. Vecāku un skolēnu informēšanas kārtība:

19.1. klases audzinātājs reizi nedēļā veic žurnāla kontroli, konstatējot kavējumus un vērtējumus;

 

19.2. klases audzinātājs reizi mēnesī veic sekmju un kavējumu kopsavilkumu veic izrakstu no e-žurnāla katra mēneša pirmajā datumā (izņemot 1.klasi), nodrošina, lai vecāki sekmju un kavējumu izrakstu paraksta un iesniedz atpakaļ klases audzinātājam;

19.3. priekšmeta skolotājs katrā mācību stundā ieraksta kavējumus un pārbaudes darba vērtējumu (ja tāds ir bijis) e-žurnālā;

19.4. klases audzinātājs reizi nedēļā pārbauda un paraksta dienasgrāmatas informē vecākus par skolēna sasniegumiem, kavējumiem, skolas vai klases pasākumiem, vecāku sapulcēm;

19.5. vecāku pienākums reizi nedēļā parakstīt dienasgrāmatu, problēmu gadījumā sazināties ar klases audzinātāju vai priekšmeta skolotāju;

20. Papildus noteikumi:

22.1. Skolēna piedalīšanos mācību priekšmetu olimpiādēs, sacensībās, konkursos u.tml. pedagogs ir tiesīgs vērtēt ar ballēm.

22.2. pārbaudes darbu veidošanas un fiksēšanas noteikumus nosaka citi skolas iekšējie normatīvie dokumenti;

 

29.08.2011.

Skolas direktore                     /R.Belicka./

 

 

TALSU NOVADA PAŠVALDĪBA

Talsu sākumskola

(Talsos)

 

TALSU SĀKUMSKOLAS METODISKO KOMISIJU REGLAMENTS

Izdots saskaņā ar

Ministru kabineta 2005.gada 18.oktobra noteikumiem Nr.779

,,Noteikumi par vispārējās izglītības iestāžu pedagoģiskā procesa organizēšanai

 nepieciešamo obligāto dokumentāciju’’

 

1.Vispārīgie noteikumi

1. Metodiskais darbs skolā organizēts tā, lai pedagogs orientētos mūsdienu izglītības

jautājumos, un ir līdzeklis skolotāja personības izpausmei, profesionālai pilnveidei,

savstarpējai sadarbībai.

2. Skolas metodisko komisiju (turpmāk tekstā – MK) reglaments izveidots atbilstoši

skolas nolikumam, kas nodrošina vienotu pieeju metodiskā darba organizēšanai.

3. Metodikās komisijas ir padomdevējs, kurā ir gan koleģiāla sadarbība, gan

konkurence, gan konstruktīva kritika, gan domubiedru atbalsts, vienotība priekšmeta aktualitāšu apspriešanā.

4. Metodiskā darba saturu skolā nosaka skolas attīstības plāns un skolas

pamatuzdevumi, kurus risina noteiktā laika posmā. Darbu veic, pamatojoties uz

mācīšanas un mācīšanās procesa rezultātu analīzi, izglītojamo zināšanu kvalitātes,

audzināšanas darba analīzi, mācību priekšmetu skolotāju darba analīzi un

pašvērtējumu, kā arī MK pārskatu un pašvērtējumu.

5. MK darbojas visi skolotāji atbilstoši mācību priekšmetiem. MK apvieno vienas

jomas dažādu mācību priekšmetu skolotājus.

6. Iesaistīšanās MK darbībā ir obligāta visiem priekšmetu skolotājiem.

 

2. Mērķi un uzdevumi

7. MK mērķis ir skolotāju profesionālās meistarības pilnveidošana un radošo spēju

     attīstīšana.

8. MK uzdevumi ir:

8.1. nodrošināt valsts pamatizglītības standartu un mācību priekšmetu standartu, mācību priekšmeta programmu, mācību plānu un jaunu mācību grāmatu izpēti un izpildi,

8.2. palīdzēt skolotājiem paaugstināt savu teorētisko zināšanu līmeni, apgūt

jaunas mācīšanas, mācīšanās un audzināšanas metodes un veidus, iepazīties ar citu pedagogu darba pieredzi,

8.3. sistemātiski iepazīstināt ar inovācijām, nodrošināt to izmantošanu darbā.

8.4. veicināt izglītojamo zināšanu padziļinātu apguvi.

8.6. palīdzēt skolotājiem attīstīt radošās spējas, veicināt piedalīšanos dažādos

konkursos un projektos.

8.7. pilnveidot skolotāju zināšanas un prasmes darbā ar bērniem ar speciālām vajadzībām

3. Struktūra

9. Skolā ir izveidotas MK un darbojas šādās jomās:

9.1. Valodu joma.

9.2. Mākslas joma

9.3. Tehnoloģijas un zinātņu joma.

9.4. Klases audzinātāju

9.5. Speciālā izglītības  joma

9.6.Cilvēks un sabiedrība

MK vada MK vadītājs, ko ievēl atklāti balsojot.

4. Darba organizācija

10. MK veic novērtēšanu:

10.1. regulāri izvērtē mācību priekšmetu programmas un to īstenošanas norisi,

10.2. novērtē mācīšanas un mācīšanās efektivitāti,

10.3. periodiski pārskata mācīšanās mērķus un uzdevumus,

10.4. regulāri vērtē savu darbu,

10.5. pašvērtēšanas rezultātā iegūto informāciju par MK darbu analizē un

izvērtē gan MK, gan kopā ar skolas vadību,

10.6. vērtēšanas procesā iegūto informāciju izmanto skolotāju metodiskā darba

pilnveidošanai.

11. MK vadītāja pienākumi:

11.1. aktīvi piedalīties metodiskās padomes darbā, sadarboties ar skolas

administrāciju,

11.2.plānot metodisko darbu mācību gadam, saskaņojot ar skolas darba plānu

un skolas galvenajiem uzdevumiem,

11.3.organizēt un vadīt metodisko darbu un metodiskos pasākumus MK

ietvaros:

11.3.1. skolas olimpiādes;

11.3.2. priekšmetu nedēļas, dienas u.c.,

11.4.sekot mācību priekšmetu standartu un programmu realizācijai, piedalīties

pārbaudes darbu rezultātu analīzē, izvērtēšanā, priekšlikumu izstrādē,

11.5.apkopot un prezentēt dažāda veida pieredzes metodiskos materiālus,

11.6. organizēt MK sanāksmes par aktuālajiem mācīšanas un mācīšanās

procesa organizācijas jautājumiem, priekšmetu pasniegšanas īpatnībām un

problēmām,

11.7. sniegt konkrētu metodisko palīdzību skolotājiem, veikt informatīvo

darbu un darbu ar jaunajiem speciālistiem,

11.8. koleģiāli risināt metodisko komisiju iekšējās problēmas,

12. Metodiskās komisijas dokumentācija:

12.1. obligātā:

12.1.1. MK darba plāns atbilstoši katram mācību gadam,

12.1.2. sanāksmju protokoli;

12.2. ieteicamā:

12.2.1. izmantojamo mācību priekšmetu standartu programmu saraksts,

12.2.2. izmantojamo mācību grāmatu saraksts,

12.2.3. diagnosticējošo darbu rezultātu analīze,

12.2.4. skolas olimpiāžu protokoli,

12.2.5. rajona, novada un valsts olimpiāžu rezultāti,

12.2.6. informācija par tālākizglītības kursiem,

12.2.7.vienošanās par skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību,

12.2.8. savstarpējo stundu vērošanas kartes,

12.2.9. skolotāju un skolēnu sasniegumi (olimpiādes, konkursi, projekti

u.c.)

3

5. Citi noteikumi

13.Ar reglamentu direktore iepazīstina visus skolotājus.

 

Talsu sākumskolas direktora vietniece izglītības jomā:                          ( I.Kālberga )

 

 

SASKAŅOTS:

Talsu Sākumskolas direktore:                                                                (R.Belicka)

 

 

APSPRIESTS pedagoģiskās padomes sēdē, prot. Nr. 1. 29.08.2011.